Jā, ar pareizi piemeklētu homeopātisko preparātu var panākt efektu dažu minūšu laikā akūtā situācijā. Hronisku slimību gadījumos nekas nenotiek ātri un vajadzīgas ir nedēļas, mēneši un pat gadi, lai sasniegtu stabilu un pārliecinošu rezultātu. Protams, tas ir atkarīgs no pavadošām blakusslimībām, pašreizējās pielietotās klasiskās terapijas un iedzimtības.

Homeopātiskie preparāti ir zāles, tāpēc lietojamas pēc ārsta homeopāta nozīmējuma. Kā jebkuru lietu mūsu dzīvē, arī preparātus iespējams teorētiski pārdozēt, patvaļīgi lietojot. Labā ziņa ir tā, ka ja homeopātiskais preparāts būs nepareizs un nebūs gatavots zemās potencēs D skalā, tad nekādi simptomi neparādīsies. Manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi, ka bērns ir apēdis veselu pudelīti homeopātiskās zāles, bet viss ir beidzies tikai ar nelielu vecāku pārdzīvojumu par šo faktu.

Ja cilvēks ārstējas ar homeopātiskajiem zāļu līdzekļiem un regulāri apmeklē savu homeopātu, tā ir vislabākā profilakse un cita nav vajadzīga. Homeopātija uzskata, ka organisms ir brīnišķīga pašregulējoša sistēma, kas ar ļoti daudz ko var tikt galā pati, un homeopātijas uzdevums ir stimulēt šos organisma pašaizsardzības spēkus. Ja cilvēks ir vesels, viņa organisms funkcionē kā nevainojams Šveices pulkstenis. Homeopātijas uzdevums ir šo harmonisko stāvokli noturēt un slimības gadījumā to atkal atjaunot.

Latvijā pašreiz ir likums, kas nosaka, ka ar homeopātiju var ārstēt citus cilvēkus tikai ārsts. Tas nozīmē iegūtu augstāko medicīnisko izglītību. Homeopātija pašreiz ir kā papildus specialitāte, tas nozīmē, ka ārsts pirms homeopāta sertifikāta iegūšanas ir apguvis pamatspecialitāti-piemēram ģimenes ārsts, pediatrs, neirologs. Citās valstīs par homeopātu var strādāt arī persona bez medicīniskās izglītības, piemēram, Vācijā.

Rietumu pasaulē klasiskā medicīna balstās uz slimības simptomu apspiešanu. Piemēram, pie galvassāpēm tiek lietoti pretsāpju līdzekļi, pie drudža prettemperatūras līdzekļi, pret augstu assinspiedienu antihipertensīvie medikamenti. Homeopātijā pielietotais preparāts nodarbojas ar visu organisma procesu regulāciju, tāpēc dažkārt sūdzība, no kā cilvēks vēlas atbrīvoties ir kādu laiku organismam pat nepieciešama, lai ilgtermiņā kopējais veselības stāvoklis uzlabotos. Lai to izprastu, ir jāsaprot, ka slimības pazīmes rodas, lai organisms izietu caur procesiem, kuri vajadzīgi lai būtu fiziskā, emocionālā un mentālā līdzsvarā.

Homeopātiskajām zālēm nav blakusparādības. Tas nozīmē, ka ārstējot organismu, netiek bojātas kādas citas organisma sistēmas. Piemēram, lietojot pretsēnīšu preparātus, var tikt traucēta aknu funkcija. Homeopātijā dažreiz ir vērojamas slimības pazīmju īslaicīga aktivizēšanās ko sauc par homeopātisko paasinājumu. Tas nozīmē, ka ir aktīvs organisma dzīvības spēks, kurš atsaucas uz doto preparātu. Tādā gadījumā noteiktu laiku homeopātiskais preparāts nav jālieto un simptomi izzudīs.

Ārpus Rīgas homeopāti praktizē ļoti reti, un arī galvaspilsētā tie nav sastopami uz katra stūra. Homeopātisko aptieku Latvijā ir pavisam nedaudz, un tās atrodas Rīgā. Tādēļ cilvēkiem, kas dzīvo tālu no galvaspilsētas, homeopātija reāli nav pieejama. Turklāt homeopāta konsultācija ir salīdzinoši dārga. Pirmkārt,izglītība šajā specialitātē ir ļoti dārga. Otrkārt, tās apguve prasa daudz laika un darba. Treškārt, ārstam jābūt pietiekami izglītotam, lai dotu priekšroku homeopātiskajai, nevis allopātiskajai medicīnai. Diemžēl pat ļoti daudzi ārsti nezina, kas ir homeopātija, un jauc to ar fitoterapiju. Ko tad var gribēt no pacientiem!? Ceturtkārt, homeopātijā visdārgākās ir ārsta smadzenes, preparāti lielākoties maksā lēti. Jo vairāk cilvēku ārstēsies ar homeopātiskajiem līdzekļiem, jo mazāku peļņu gūs modernā farmaceitiskā rūpniecība, kas ražo arvien sarežģītākus un dārgākus ķīmiskos medikamentus.Homeopāta konsultācija ir dārga visur pasaulē, arī Latvijā. Taču homeopātiskie medikamenti ir ievērojami lētāki par ķīmiskajiem, tādēļ ārstēšanās kopējie izdevumi ir pat mazāki.

Pirms vairāk nekā 50 gadiem, kad Roberts Kohs vēl nebija radījis tuberkulozes vakcīnu, homeopātiskās zāles (atbilstošās slimības blakusproduktu atšķaidījumi) bieži tika izmantotas kā daudzu slimību profilakses līdzekļi. Statistika liecina, ka tā saukto homeopātisko vakcīnu lietošanas laikā atsevišķās Eiropas valstīs bērni mazāk slimojuši ar garo klepu, difteriju, šarlaku un masalām. Visās vecuma grupās tikusi reģistrēta arī retāka saslimšana ar tuberkulozi, dizentēriju, vēdertīfu un holēru. Nav daudz pētījumu, kuros apskatīta šī tēma, taču esošajos teikts, ka nozodes ir efektīvas un var pat novērst saslimšanu ar atsevišķām slimībām. Kādā liela mēroga pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 18 000 bērnu, viņi bez jebkādām blakusparādībām tika veiksmīgi pasargāti no saslimšanas ar meningītu, izmantojot homeopātisku līdzekli Meningococcinum. Homeopātiskas alternatīvas ir pieejamas pret visām galvenajām bērnu slimībām, pret kurām parasti ir arī potes, un bieži šīs kombinācijas ir tādas pašas kā vakcīnām: piemēram, ir kombinētā DTP (difterijas, stingumkrampju un garā klepus) nozode un MMR (masalu, masaliņu un cūciņu) nozode. Tomēr arī paši homeopāti vēl strīdas, vai tās iedarbīgas un vai vispār nepieciešamas. Daudzi uzskata, ka vesela imūnsistēma – protams, ar veselīga uztura un homeopātisku preparātu palīdzību – pasargās bērnu daudz labāk nekā homeopātiskās vakcīnas. Un, ja arī bērns saķer, piemēram, garo klepu, daudzi homeopāti apgalvo, ka to varētu veiksmīgi izārstēt. Vakcinēties vai ne? Pirms lēmuma pieņemšanas par tradicionālo vakcīnu vai homeopātiskajām “potēm” godīgi sev atbildiet uz trim svarīgākajiem jautājumiem par katru metodi. - Cik tā ir nepieciešama? - Cik tā ir iedarbīga? - Cik tā ir droša? Dažas vakcīnas nav iedarbīgas, savukārt citas ir ļoti drošas. Dažos gadījumos slimības, pret kurām notiek vakcinācija, ir jau gandrīz izzudušas (piemēram, poliomielīts). Ja bērns jau ir saņēmis pirmo poti un tagad nepieciešama atkārtota vakcināciju, iespējams noteikt antivielu līmeni asinīs, pirms došanās uz potēšanās kabinetu, turklāt dažām vakcīnām iedarbība ir tikai 50% gadījumu. Ja nolemjat nevakcinēt bērnu, noteikti sekojiet līdzi, lai viņa imūnsistēma būtu vislabākajā kārtībā, un, lai tā būtu, vispirms ievērojiet šādus nosacījumus. • Barojiet bērnu ar krūti, cik vien ilgi iespējams (vienlaikus jaunajai māmiņai jāēd pilnvērtīga, dabiska pārtika, jo pesticīdi un citas ķīmiskas vielas mēdz uzkrāties krūts audos). • Gatavojot mazulim maltīti, izvēlieties bioloģiskajās saimniecībās audzētus produktus, kas satur pietiekami daudz selēna, cinka, E un C vitamīnu un kālija. • Ja ir aizdomas, ka bērna uzturs nenodrošina vajadzīgo vitamīnu daudzumu, papildiniet to ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem . • Izvairieties no pusfabrikātiem (ieskaitot bērnu pārtikas pusfabrikātus), produktiem, kam pievienotas pārtikas krāsvielas un dažādas citas piedevas, kā arī no pārlieka balto miltu izstrādājumu patēriņa. • Nesūtiet bērnu pārāk agri bērnudārzā, jo grupas biedru vidū mēdz izplatīties dažādas infekciju slimības. • Neturiet bērnu sterilā vidē – neliels kontakts ar baktērijām apkārtējā vidē stimulē bērna imūnsistēmu. • Nodrošiniet bērnam regulāru izkustēšanos un daudz svaiga gaisa – pētījumi liecina, ka tas stiprina imūnsistēmu. • Lietojiet homeopātiskās nozodes – tā ir homeopātijas alternatīva vakcīnām. • Sekojiet līdzi, lai bērns uzņem pietiekami daudz A un C vitamīna – tie abi palīdz veiksmīgi cīnīties ar infekciju slimībām kā, piemēram, masalas un poliomielīts. Ieteicamā A vitamīna deva: vecums (gados)/ deva (starptautiskajās vienības IU) 1–3 – 2,000 4–5 – 2,5000 6–12 – 5,000 13–17 – 15,000 Ieteicamā C vitamīna deva 500–1000 mg

Topošām māmiņām hroniskās kaites vajadzētu ārstēt vēl pirms bērna ieņemšanas. Bērniņam jābūt gaidītam un nervu sistēmai mierīgai, tā, piemēram, stomatologu jāapmeklē būtu pirms bērniņa ieņemšanas, jo anestēzija grūtniecības laikā nebūt nav vēlama. Ja grūtniecības laikā sieviete saslimst, tad noteikti ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, vai arī pie homeopāta. Homeopāts pie jebkuras saslimšanas grūtniecības laikā, rūpīgi izvērtēs situāciju pirms nozīmēs ārstēšanu, jo ne vienmēr viss kas vajadzīgs topošajai mammai ir nepieciešams bērniņam. Tas gan vairāk attiecas uz hronisku slimību ārstēšanu grūtniecības periodā. Augšējo elpošanas slimību gadījumā bieži vien var izlīdzēties ar dabas līdzekļiem - tējiņām un iztikt bez homeopātiskām zālēm. Katrs saslimšanas gadījums ir jāizvērtē individuāli.

Jaunākajā pētījumā šajā jomā noskaidrots, ka 75% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir pozitīva attieksme pret homeopātiju, tikai 3,5% attieksme ir negatīva, pārējiem — neitrāla. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50% jau ir apmeklējuši ārstu homeopātu un/vai lietojuši homeopātiskus līdzekļus, un gandrīz visi no viņiem, proti, 92%, pieļauj iespēju, ka homeopātisko terapiju varētu lietot nākotnē. Iedzīvotājiem, kuri līdz šim homeopātisko ārstēšanu nav lietojuši, vairākumā gadījumu attieksme pret to ir pozitīva (61%) vai neitrāla (24%). Turklāt 66% no viņiem pieļauj iespēju, ka homeopātijas terapiju varētu izmantot nākotnē. Kopumā 80% iedzīvotāju pieļauj iespēju, ka nākotnē varētu izmantot homeopātijas pakalpojumus. "

Homeopātiskais preparāts darbojas tikai tad, ja izpaužas noteiktu simptomu komplekss, kas atbilst tikai kādam vienam, noteiktam preparātam. Uz šī principa balstās visa homeopātiskās ārstēšanas ideja-līdzīgs pret līdzīgu. Ja tiek lietoti vairāki preparāti , turklāt bez simptomu analīzes, tad efekts ir mānīgs vai nav nemaz. Ārsts homeopāts pacientu izmeklē, objektīvi novērtē un analizē iegūto informāciju. Tālāk notiek informācijas apstrāde gan ar specializētām homeopātijas programmām, gan iepriekš iegūtām teorētiskām un praktiskām zināšanām. Pēc šī procesa notiek preparātu diferenciālā diagnostika un rezultātā tiek nozīmēts tikai viens-visatbilstošākais ārstniecības līdzeklis un tā deva.

Visam pamatā ir slimnieka vispusīga izmeklēšana, tikai ar to starpību, ka homeopāts velta pacientam ilgu laiku. Pirmajai vizītei būtu jāilgst stundu, pusotru, jo tikai tā ir iespējams pilnībā savākt visus datus par slimnieku un izvēlēties piemērotākos ārstēšanas līdzekļus. Vēl homeopātijā ir būtiski tas, ka pieeja slimniekam ir individuāla. Ja pie viņa atnāks 10 slimnieki un sūdzēsies par galvassāpēm, tad visticamāk katram būs citas zāles. Mēs atšķiramies ar iedzimtību, ar savu ķermeņa uzbūvi un visām no tā izrietošajām sekām, līdz ar to atšķiras arī nianses, kā notiek procesi gremošanas traktā, elpošanā, nervu sistēmā u.c. Katram ir savs raksturs, un homeopāti uzsver emocionālās un fiziskās sfēras vienotību.

Homeopātiskā terapija tiek nozīmēta pēc stingri izveidotiem likumiem, no kuriem viens ir individualitātes princips. Tāpēc savādāks variants pie ārsta homeopāta konsultācijā nevar būt. Aptiekā ir nopērkami rūpnieciski ražoti homeopātisko kompleksu preparāti, kuri nevar būt lietoti pēc šī principa, kurš nosaka homeopātijas efektivitāti un drošumu. Zinot šo būtisko atšķirību, katram pašam ir jāizvērtē kādai informācijai un terapijai dot priekšroku.

Katrs gadījums ir individuāls. Protams, hroniskas slimības, kas iegūtas visas dzīves laikā, nu nekādi netiks izārstētas rīt uz brokastlaiku, to nepanāks neviens. Grūti nosaukt termiņu, kad varētu just pirmo uzlabošanos – vienam tas var būt pēc pāris nedēļām, citam pēc pāris mēnešiem, citam pēc pusgada vai gada. Nepacietīgiem cilvēkiem homeopātija nav piemērota. Bet akūtos gadījumos, kaut vai runājot par to pašu saaukstēšanos, pareizi izvēlēts homeopātiskais līdzeklis var iedarboties jau pāris stundu laikā.