Homeopātijas  terapija

Homeopātijas ārstēšanas metode  ir fantastiska ārstēšanas metode, jo tās būtība ir noņemt informāciju par slimību.

Lai gan homeopātiskajos preparātos sagatavošanas sākumā ir dažādas izcelsmes substances, kuras sastopamas dabā (vieglie un smagie metāli, augu daļas, dzīvnieki, u.c.), tās darbība pamatojas uz spēju mainīt pacienta enerģētiskā starojuma parametrus un līdz ar to slimība šādā vidē vairs nav iespējama.

Protams, ka eksistē dažādi faktori, kas ietekmē ārstēšanās gaitu-iedzimtība, agrāk  pielietotā terapija, vakcinācija, psiholoģiskā situācija ģimenē un pacienta līdzestība ārstēšanās laikā.

Ko var izārstēt ar homeopātiju?

Tādu jautājumu bieži uzdod  cilvēki, kuri vēl nav iepazinušies ar homeopātiju caur savu pieredzi. Tāpēc šeit vēlos patāstīt sīkāk kas, kāpēc un kā tas notiek konkrēti:

1. Psihiskās un emocionālās saslimšanas - depresija, šizofrēnija, panikas lēkmes, veģetatīvā distonija un garastāvokļa epizodiski traucējumi.

Patiesība ir tāda - var izārstēt VISU, bet ne VISIEM. Tas attiecas arī uz šo traucējumu līmeni, kas ir visdziļākais cilvēka veselības uzbūves modelī. Man personīgi redzot rezultātu šo pacientu ārstēšanā gandarījums ir vislielākais, jo vissvarīgākais cilvēkam ir iekšējā pasaule un dvēsele-tas. kas mūs atšķir no pārējās dzīvās radības. Ārstēšanas procesā apgrūtinājums ir psihotropo vielu, antidepresantu un trankvilizatoru lietošana, jo tas bremzē homeopātijas darbību organismā un neļauj tai izpausties maksimāli. Tomēr, ja pacients ir lietojis šos medikamentus gadiem, tad ārtēšanas procesa sākumā tie atcelti netiek, jo nervu sistēma jau ir pieradusi funkcionēt ar šo mākslīgo stimulāciju. Tad, kad stāvoklis ir stabilizējies, tiek izskatīts jautājums par devu samazināšanu. Ir bijuši gadījumi, kas sākumā ir bijuši pilnīgi bezcerīgi-piemēram- pie smadzeņu vielas sabrukuma un vairāku medikamentu lietošanas ...bet brīnumi notiek pat tad, kad mēs tiem neticam, un brīnums šajā gadījumā notika, jo gaidāmais rezultāts tika sasniegts.Tāpēc ārstēt ar homeopātiju var tikai iegūt labāku garastāvokli, atsvabināties no bezmiega, depresijas vai nemotivētas trauksmes-no visa tā, kas traucē priecāties un izbaudīt katru dzīves dienu.

2. Onkoloģiskās saslimšanas .

Šie pacienti parasti ir jau saņēmuši tradicionālo terapiju-operāciju, ķīmijterapiju vai staru terapiju un atrodas arī pastāvīgi uz hormonu vai narkotisko analgētiķu terapijas fona. Tālākā prognoze ir atkarīga arī no iedzimtības, dzīvesveida un attieksmes pret savu diagnozi.Ar homeopātiju ir lielas iespējas pagarināt un uzlabot pacientu dzīvi, dažkārt pat sasniegt sākumā pilnīgi neticamus rezultātus-pārsvarā gadījumos, kad pacientam mainās domāšanas un uztveres veids un organismā nav attīstījušās metastāzes. Ātrāki rezultāti ir gadījumos, kad slimība histoloģiski ir vēl starpstadijā, piem hroniskas mieloleikozes vai endometriozes gadījumos.Labāki rezultāti ir arī pacientiem, kuriem nav citu hronisku blakusslimību ar pastāvīgu medikamentozu uzturošu terapiju (piem. insulīns, tiroksīns, citostatiķi).Lielākā pacientu daļa sāk homeopātisko terapiju ar labdabīgu veidojumu diagnozēm-cistas, mastopātija, miomas, vairogdziedzera mezgli, papilomas, kārpas u.c. un šajos gadījumos terapijas efekts ir sagaidāms ātrāk. Tā kā homeopātisko preparātu piemeklē ne tikai pēc diagnozes, tad arī pacientiem ar vienādām diagnozēm preparāti un lietošanas režīms būs atšķirīgi.Tomēr katrs gadījums ir individuāls, tāpēc ikviens domājošs ārsts pacientam piemeklēs labāko terapijas kombināciju un atcerēsies pirmo ārstu bausli-nekaitēt!

3. Endokrīnās sistēmas saslimšanas .

Pie šīs grupas populārākās ir cukura diabēts un vairogdziedzera problēmas-hipo-, hipertireoze un mezgli. Protams, ir vēl citas patoloģijas arī=piena sekrēcijas traucējumi, virsnieru vai hopfīzes traucējumi. Nereti pacienti jau lieto aizstājējterapiju gadiem, tāpēc pievienojot homeopātisko terapiju jābūt pacietīgiem un jāizprot ārstēšanās ceļš. Ķermenis producē simptomus, lai būtu balansā  un cilvēks dzīvotu, tāpēc apspiest šo reakciju nozīmē nokļūt vēl smagākā stāvoklī. Pie homeopātiskās terapijas tas nekad nenotiek-gluži otrādi-ir reāla iespēja samazināt  jau esošo medikamentu devas un uzlabot hormonu produkciju vajadzīgajā līmenī.

4. Elpošanas, gremošanas, sirds-asinsvadu un kaulu-locītavu saslimšanas .

Ļoti populārs ir teiciens - Jums ar šo slimību būs jāsadzīvo un jālieto zālītes līdz mūža galam. Bieži tas ir teikts bronhiālās astmas pacientiem. Un šādās reizēs cilvēki meklē izeju citur-lai nav jājūtas kā slimniekiem visu mūžu. Homeopātija lieliski ar to tiek galā, tikai jārēķinās, ka terapijas sākumā preparātus vajadzēs lietot ļoti precīzi un sekot ārsta norādījumiem. Jo viens no homeopātiskās terapijas paņēmieniem sekmīgam reuzltātam ir ārstēšanās kurss arī tad, kad lēkmes nav.

Protams. ka saaukstēšanās simptomi un pat pneumonijas arī ir stāvokļi, kuri labi padodas homeopātiskai ārstēšanai. Tikai jāatceras, ka katrs esam individualitāte, un kas derēs vienam, nederēs citam. Tāpēc pat iesnu gadījumā lietot homeopātisko preperātu, kas palīdzēja draudzenes bērnam, nebūtu īsti pareizi. Jo gaidītais efekts var nebūt-homopātiskais preparāts vienkārši nenorezonēs ar slimības izraisītajiem simptomiem.

Arī sirdklauvju, hipertensijas vai osteoporozes un artrīta gadījumā, lietojot homeopātiju var noregulēt organisma darbību. Pat, ja pacients gadiem ilgi lietojis allopātiskās zāles, tad terapijas kursa rezultātā, uzlabojoties pašsajūtai arī ķīmisko medikamentu devas var samazināt līdz minimumam.

5. Ādas slimības .

Šo pacientu skaits vienmēr ir bijis liels, jo klasiskā medicīnā ārstējot šīs patoloģijas diemžēl līdz galam netiek izprasts slimību cēlonis - visas ādas kaites nāk no "iekšām". Un katram pacientam  sakne aug citā vietā. Dažkārt pat ar diētas korekciju var šo problēmu atrisināt, citreiz vajag homeopātisko preparātu, ja cēlonis ir dziļāks-piem. vakcinācijas sarežģījumi, stress par piedzimušu brāli vai māsu vai alerģijas jau vairākās paaudzēs. Biežāk, protams, tie ir bērni, jo viņiem vēl organisma problēmas tīrās ārā caur ādu kā tas pēc dabas likumiem notiek. Pašiem parasti tas traucējumus nerada, vairāk vecāki ir tie, kuriem ir satraukums-kā tas izskatās un vai mans bērns nav neglābjami slims.Bet ļoti pozitīvi ir tas, ka, ja kaut kas ir uz ādas, tad parasti iekšķīgi nopietni traucējumi nav. To varu apgalvot ne tikai  no teorijas, bet arī no savas pieredzes. Arī psoriāzi var izārstēt-ja izdodad atšķetināt cēloni un nav gadiem ilgi lietota hormonālā ziede.

 

Homeopātija bērniem

Man ir liels gandarījums un patiess sirds siltums palīdzot mazajiem cilvēkiem un viņu vecākiem būt veseliem un  priecīgiem:).Jo ar šiem pacientiem rezultāts bieži ir veiksmīgāks un ātrāks, pacientu vēl skaidrās dvēseles un organisma nepiesārņojuma pēc. Visjaukāk ir tad, ja topošā māmiņa par savu bērniņu domā jau pirms dzimšanas  un atnāk pie homopāta izrunāt sakrājušās raizes par dzemdībām vai jautājumus-kā būs? Kopīgi atrisinot visas problēmas, kas gadījušās kādreiz, ir "izaudzināts" un izlolots jau paliels pulciņš bērnu, kurus  uzskatu kā savējos.

Ja bērna veselība no dzimšanas ir uzturēta labā stāvoklī ar dabiskiem paņēmieniem-norūdīšanos, sabalansētu ēdienu ( cik nu katrs var:)), fitoterapju un homeopātiju, tad nozīmīgas problēmas (slimnīcas, pastāvīga zāļu lietošana, slimību komplikācijas) parasti nerodas. Ārkārtīgi liela nozīme ir ārsta tiešai sadarbībai ar vecākiem- izskaidrot, atbalstīt un pareizā brīdī dot pareizos padomus un ārstēšanas plānu. Uzskatu , ka bērnu vecumā homeopātiskā terapija var atrisināt gandrīz visas veselības problēmas, jautājums ir tikai-jāatrod SAVS ārsts-kuram var uzticēties.

  1.  

Homeopātijas (klasiskās) medicīniskā tehnoloģija

Ievads

1. Homeopātija ir Latvijā netradicionāla ārstniecības metode, kas balstoties uz Hānemaņa izstrādātajiem līdzības, viena preparāta, mazo devu un potencēšanas principiem izmanto homeopātiskās līdzekļus paša organisma aizsargspēju stimulēšanai un normalizēšanai.

Homeopātiju izstrādāja un ieviesa ārsts Samuels Hānemanis. Homeopātija balstās uz 4 principiem, kas paliek nemainīgi jau 200 gadus:

  1. līdzīgs jāārstē ar līdzīgu;
  2. viena preparāta princips;
  3. mazo devu princips;
  4. zāļu potencēšanas princips.

Homeopātijas uzdevums ir atjaunot cilvēkā dzīvības spēku, kas izsīcis vai pazeminājies, stiprināt, attīstīt un radīt priekšnoteikumus netraucētai cilvēka dabas veselīgai augšanai, attīstībai, nobriešanai un novecošanai saskaņā ar jau iedzimtības ceļā noteikto, stingri individuālo, attiecīgajam indivīdam vien piemītošo dzīves uzdevumu un plānu.

Homeopātiskās ārstēšanas mērķis ir veselības uzlabošana. Ja pacienta veselība uzlabojas veiksmīgas homeopātiskās ārstēšanas rezultātā, bieži rodas nepieciešamība apzināt un veicināt attiecīgas dzīves veida izmaiņas, lai atbalstītu virzīšanos pie veselības.
 

2. Homeopāts ārstē ar homeopātiskām zālēm, izvēloties preparātu pēc stingri definētiem principiem un procedūrām, no kuriem galvenais ir līdzības princips. Homeopātijas principi un procedūras, sava un kolēģu klīniskā un eksperimentālā darba pieredze ir apkopota un formulēta Hānemaņa grāmatā ,,Racionālas ārstniecības mākslas Organonā". Šodien vairums ārstu tradicionālās homeopātijas piekritēju 6. Organona izdevumu lieto kā homeopātijas kanonu.

Lai arvien pieaugošos informācijas apjomus sistematizētu, ir izveidoti katalogi jeb zāļu vielu repertoriji. Šodien tie ir pieejami elektroniskā veidā.

Otrs datu sistematizācijas veids ir materia medica aprakstu-portretu veidošana. Z. Hānemanis radīja arī jaunu ārstniecībā izmantojamo zāļu izgatavošanas tehnoloģiju.


3. Kopš Hānemaņa laikiem homeopātija ir maz mainījusies, un līdz ar to pilnībā ir saglabājusies tās būtība: homeopātija ārstē nevis slimību, bet pašu cilvēku; homeopāti cenšas maksimāli ievērot cilvēka individualitāti un nenodarīt tam praktiski nekādu ļaunumu. Uzskats, ka homeopātija ir ārstēšana ar zāļu tējām u.c. nekaitīgiem dabas produktiem ir aplams. Homeopāti parasti lieto nevis tējas, bet gan spirta izvilkumus, pulverus, granulas, zirnīšus, pastilas.

Latvijā ir apstiprināta Z. Hānemaņa homeopātijas klasiskā un mūsdienu tradicionālās (arī Latvijā izmantotā) homeopātijas tehnoloģija. Mūsdienu tradicionālā homeopātijā, pieturoties pie galvenā homeopātijas principa - līdzības principa to praktizējošie ārsti parasti izmanto lielākas zāļu devas, biežāk ordinē vairākus preparātu, dažkārt izmanto arī kombinētas zāles, nepieciešamības gadījumā lieto arī konvencionālās medicīnas preparātus: vitamīnus, antibiotikas, zāļu drogas, ārstnieciskās tējas u.c.

Saskaņā ar MK 08.05.2006. noteikumiem Nr. 306 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību", ārsts homeopāts ir reglamentēta ārsta profesija, profesijas kods - 2221 39.

 Homeopātiskās ārstēšanas principi

1. Homeopātijas stūrakmens, tās galvenais princips ir līdzības principa  ievērošana - Similia similibus curentur - Līdzīgs jāārstē ar līdzīgu. Šis homeopātijas pamatprincips saskan ar Paracelza tēzi "Deva nosaka indi".  Hānemanis konstatēja, ka ar tās pašas vielas (indes), kas, veselā organismā izraisa noteiktus slimības simptomus, mazu devu (homeopātiski sagatavotu) var ārstēt slimnieku.

Pieredze, vienīgais un nekļūdīgais izdziedināšanas mākslas tiesnesis, caur rūpīgiem izmēģinājumiem māca mūs, ka ir iedarbīga tā zāle, kura savas darbības izpausmē uz vesela cilvēka ķermeni ir spējīga izsaukt vislielāko simptomu skaitu, līdzīgus tiem, kurus novēro pie ārstēšanai pakļautās slimības, ātri, radikāli un galīgi novērš šī slimīgā stāvokļa simptomu kopumu, tas ir visu slimību, un maina to uz veselību (Organons, § 25).

Vājākais dinamiskais bojājums dzīvā organismā tiek iznīcināts ar spēcīgāku, ja pēdējais (atšķiras pēc savas dabas) ļoti līdzīgs pirmajam savās izpausmēs (Organons, § 26).

2. Otrais klasiskās homeopātijas princips ir viena preparāta   lietošana. Ārstējot nekādā gadījumā nav nepieciešams un tāpēc nav pieļaujams lietot vienlaicīgi vairākas zāles, nozīmē tikai vienu vienkāršu ārstniecības vielu (Organons, § 120). To nosaka sekojoši faktori:

  • nav iespējams paredzēt, kā divas vai vairāk ārstnieciskās vielas, ja tās apvieno, iedarbosies savstarpēji, un kā šī komplektācija iedarbosies uz pacientu, pat ja tās ir rūpīgi izpētītas, lai izzinātu to tīro specifisko iedarbību uz nenovājinātu veselu cilvēku;
  • vienkārša zāle, kuras simptomu kopums ir precīzi zināms, ir efektīva to pielietojot tikai vienu pašu, protams, ja tā izvēlēta homeopātiski pareizi (Organons, § 274).

3. Trešais homeopātijas princips ir mazo devu princips . Lielas devas bieži izraisa blaknes, tai skaitā arī nevēlamas. Homeopātija parasti operē ar ļoti mazām devām. Homeopātijā devas ordinē stingri individuāli konkrētajam slimniekam. Ir jāizvēlas pēc iespējas mazākā deva, kas nodrošina maksimālu ieguvumu ar minimālām blaknēm.

4. Ceturtais homeopātijas princips ir zāļu potencēšanās princips . Homeopātiskās zāles gatavo atšķirīgi no allopātiskajiem medikamentiem. Izgatavošanas procesa galvenās operācijas ir secīgas atšķaidīšanas un sakratīšanas sērijas, kuru rezultātā iegūst ļoti atšķaidītus šķaidījumus ar atmodinātu zāļu dinamisko dabu. Šo dinamisko zāļu dabu atmodina zāļu secīgie triecieni pret nemainīgo trauka cieto virsmu sakratīšanas operācijā.

 

Ārsta homeopāta darbības principi

1. Ārstēšanas augstākais ideāls ir ātra, maiga un pilnīga veselības atjaunošana vai slimības novēršana un iznīcināšana visā tās nedalāmībā pēc iespējas īsākā laikā, visdrošākā un nekaitīgākā veidā, balstoties uz viegli saprotamu principu pamata (Organons). Homeopāta mērķis ir precīza homeopātiskā zāļlīdzekļa(u) izvēle, kura(u) patoģenēze atbilst slimnieka stāvoklim, un kas kalpo šo mērķu sasniegšanai.

2. Saskaņā ar Z. Hānemaņa homeopātijas teoriju, ārsta homeopāta darbs balstās uz:

  • Līdzības principa praktiska pielietošanu.
  • Simptomu kopuma kā starta punkta pielietošanu ārstēšanā.
  • Galvenā simptomu izdalīšanu homeopātiskā zāļlīdzekļa izvēlei:
    • Zāļlīdzekļa izvēle atkarīga no attiecībām starp individuālajiem simptomiem un īpašiem materia medica raksturojumiem.
    • Par pamatu zāļlīdzekļa izvēlei kalpo tieši individuālie simptomi, bet ne parastā medicīniskā diagnoze saskaņā pieņemto slimību klasifikāciju. Pēdējā nereti ir atkarīga no zinātnes un tehnikas dotā laika iespējām.
    • Saskaņā ar ,,Organona" 153.paragrāfu, zāļu izvēlē vadošie ir neparastākās un specifiskās pazīmes un simptomi.
    • Ja slimību var izārstēt tikai ar vienu homeopātisku zāļlīdzekli, priekšroka tiek dota tā izmantošanai. Tikai nepieciešamības gadījumā var izmantot vairākus.
    • Homeopātiskā zāļlīdzekļa potenci un ieņemšanas biežumu nosaka slimnieka organisma patoloģisko procesu raksturs, senums un ārsta pieredze.
    • Augsti potencētie zāļlīdzekļi (200K/ CH – MK/MCH un augstāk) tiek nozīmēti tikai gadījumos, kad pilnībā ir apstiprināta homeopātiskā zāļlīdzekļa patoģenēze pacienta simptomiem.
    • Ilgas hroniskās patoloģijas gadījumos un neskaidros gadījumos vēlams ārstēšanu sākt ar zemas un vidējas potences preparātiem ( D2-30CH/K ).
    • Visos gadījumos ārstam nepieciešams pamatot potences izvēli.
    • Pacienta ārstēšanai izvēlētā zāļlīdzekļa nosaukums ietver sevī simptomu kopumu, kas raksturīgs tā patoģenēzei un atbilst medicīnā vispārpieņemtai klīniskai patoģenēzei un diagnozei.
    • Lai uzturētu savstarpējo sapratni ar konvenciālās medicīnas institūcijām, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes ārstiem, ārstam homeopātam jānosaka arī klīniskā diagnoze saskaņā ar prakses periodā spēkā esošo starptautisko slimību klasifikāciju.
    • Zāļu iedarbības novērtēšana vadoties no slimnieka fiziskā un psiho emocionālā stāvokļa izmaiņām būtu jādara ne vēlāk kā mēnesi pēc zāļu nozīmēšanas, bet akūtos gadījumos pirmajās dienās pēc zāļu ieņemšanas vai ieņemšanas sākumā.
    • Hroniskā saslimšana nevar tikt uzskatīta par pilnīgi izārstētu ar galveno simptomu pazušanu, jo vairuma gadījumos hroniskais process tiek uzturēts ar atbilstošu miazmu.

 

Homeopātijas prakses ētika un ārsta homeopāta atbildība

1. Ētikas vērtības ir iesaistītas visās homeopātiskās prakses sfērās.

Homeopātam vienmēr jāatceras, ka "augstākā un vienīga ārsta sūtība ir ārstēt vai atgriezt pacientam veselību, ..." (Organons, §1).

2. Ārsta homeopāta darbs veidojas no pārrunas ar pacientu, viņa uzvedības manieres novērošanas, viņa individuālo savdabību noskaidrošanas viņa visās dzīves sfērās.

3. Ārstam homeopātam ir jāmāk izvēlēties pacientam atbilstoša, individuāla pieeja, sarunas vešanas maniere, ievērojot deontoloģijas principus, lai pasargātu pacientu no jatrogeēnu saslimšanu riska. Lai izvairītos no neobjektivitātes, ārstam jāattiecas pret pacientu bez aizspriedumiem. Aizspriedumi par pacienta personību var radīt kļūdas viņam atbilstošas zāles izvēlē, pacienta stāvokļa novērtēšanā un novest pie kļūdas viņa slimības ārstēšanā.

4. Pacienta fizisko sūdzību gadījumā ar viņa piekrišanu, ārstam jāizdara pacienta vispārējo un bojāto ķermeņa daļu apskate un izmeklēšana saskaņā ar ārsta biomedicīniskās (konvencionālās medicīnas) pamatspecialitātes un/vai apakšspecialitātes fiziskās un instrumentālās izmeklēšanas principiem.

5. Nopietnos klīniskos gadījumos, kad apdraudēta dzīvība, ārstam homeopātam, pirms uzsākt ārstēšanu, jāizvērtē homeopātiskās metodes efektivitāte un sava kompetence šajā jomā. Pacientam vai viņa tuviniekiem jābūt savlaicīgi informētiem par nepieciešamību griezties pie konvencionālās medicīnas speciālistiem. Ārsta homeopāta pienākums ir sniegt šo informāciju. Ja ārsts novērtējot situāciju ir pārliecināts par savam spējām palīdzēt un apņemas sniegt palīdzību, vajadzīga pacienta vai viņa tuvinieku rakstiska piekrišana šādai ārstēšanai.

6. Ārsts homeopāts garantē pacientam pilnīgu konfidencialitāti par sarunā iegūto informāciju, kā arī konfidencialitāti pret sociālo un juridisko atbildību.

7. Ārstam homeopātam jāciena pacienta tiesības izvēlēties konvenciālo vai citu ārstēšanas metodi.

8. Pacientu uz konsultāciju vai ārstēšanos pie konvencionālās medicīnas speciālistiem ārsts homeopāts nosūta, ja:

  • nepieciešams noteikt patoloģiskā procesa lokalizāciju un raksturu,
  • nepieciešams noskaidrot, kā homeopātiskā zāle izmaina laboratorisko izmeklējumu rezultātus,
  • nepieciešama ķirurģiskās ārstēšana, piemēram, kritērijs, lai nosūtītu pacientu uz operāciju, ir audzējs, žultsakmeņu vai nierakmeņu mehāniska iedarbība uz dzīvībai svarīgiem orgāniem, asinsvadiem, kanāliem vai ejām
  • homeopātisko ārstēšanu veic paralēli ar allopātisko farmakoterapiju, allopātisko zāļu devu samazināšanas saskaņošanai ar speciālistu (endokrinologu, pulmonologu, reimatologu u.c.) ārstējot cukura diabētu, bronhiālo astmu uc. slimības, it īpaši, ja pacients iepriekš ir saņēmis insulīna vai hormonālo terapiju.

Medicīniskās tehnoloģijas darbībai nepieciešamie resursi

1. Ārstniecības personas.
Ārsta homeopāta apmācība, sertifikācijas kārtība, ārstnieciskā darba pamatprincipi juridiski noteikti Veselības ministrijās izdotā "Ārsta homeopāta specialitātes nolikumā", kuru Veselības ministrija ir apstiprinājusi 06.09.2004.g. ar rīkojumu Nr 151. Nolikums nosaka arī ārstu homeopātu apmācības un sertifikācijas kārtība.
Homeopātisko medicīnas tehnoloģiju var pielietot sertificēts ārsts, kas ir ieguvis papildspecialitātes homeopātijas sertifikātu.

2. Medicīniskas ierīces.
Ārsts homeopāts ārstēšanā izmanto homeopātiskās zāles (materia medica), kuras pēc ārsta priekšraksta izgatavo farmaceits speciālās aptiekās pēc stingri definētiem standartiem saskaņā ar Homeopātisko Farmakopeju (Homeopathisches Arzneibuch, Deutsches Apotheker Verlag, Stuttgart, HAB 2002).
Ārsts homeopāts citas specifiskās homeopātiskās medicīniskās ierīces neizmanto. Slimnieka izmeklēšana notiek ar apstiprinātām konvencionālās medicīnas metodēm un tehnoloģijām, pielietojot visu iespējamo moderno mūsdienīgo medicīnas diagnostisko aparatūru un instrumentālo tehniku, citu ārstu speciālistu konsultācijas. Mūsdienu tradicionālā homeopātija ārstēšanā līdzās homeopātiskajām zālēm, ja tas nepieciešams, pielieto fizikālo terapiju, ūdens procedūras, ārstniecisko vingrošanu, ārstnieciskās diētas, masāžas, alopātiskās zāles (vitamīnus, antibiotikas uc.), ķirurģisko ārstēšanu u.c.

3. Telpas
Ārsta homeopāta kabinetam nav īpašu specifisku prasību. Pacientu pieņemšanas telpa un ārsta homeopāta konsultāciju kabinets jāaprīko atbilstoši Obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.


 .